 (www.feini.lv) |
| Klusais mīlētājs : Nekur nav tik labi kā mājās |
| Viena pa pasauli pelīte gāja, Nezina tā, kur viņai māja. Dzīvnieciņš klīda no sētas uz sētu, No kaķiem un suņiem daudz viņai rētu. Vēl uzbrūk tai dunduri, visādi odi, Blusas un utis, dažādi sodi Par to, ka ne tur viņa līda, Bet savādi instinkti pelīti bīda. Tad viņa laukos atrada aliņu, Iebāza tajā tik purniņa galiņu. Izrādās aliņa pamesta bija Putekļi iekšā un lietus tur lija. Aliņa sauca – „Pī,pī! Pelīt, lūdz iekšā nāc, Rīkoties, saimniekot steidzami sāc!” Un maziņais grauzējs te iekšā, te ārā Līdz vakarā balsī sēca tas vārā: „Nespēju vairāk te pucēt un berzt, Gribas man dzert un gribas man ēst.” Aliņā bija ir alus, ir siers, Un vēlu naktī iestājās miers. Ne velti pele pasaulē gāja, Beidzot sava viņai ir māja. Ir stāsts mans, lūk, laimīgā galā, Bet pelīte sauļojas aliņas malā. |
| (14.01.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |