 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Balsis kas putenī |
| Tiksimies tur, kaut kur lejā. Drīz pēc tam, kad būsim beigtas. Mākoņi mūs ceļā sūta, Baltā virpulī, pār jums. Tiksimies pie zvaigznēm trijām, Kas kā simbols gaisā celtas. Brīvībai, kas reiz bij' gūta. Tad jau sanāk, arī mums. Tiksimies pie ugunskura. Aizmirstas kur aizvainojums. Gadsimti, kā stundas steidzas, Piramīdas lēni kūst. Vēlāk krustojumā, kurā Beidzas divu pušu skrējums. Kraukļi, eņģeļi kur dziedās, Virmos rokenrols un blūzs. Tiksimies kur debess mala. Redzētais lai šķiet, kā brīnums. Tad pie stikla noslīpētā Pielipsim, kā mušpapīrs. Bet kad izrunāts būs gana, Izmērīts būs plašais visums, Cauri kādai mājas sētai Aiziesim, kā ūdens tīrs. |
| (13.01.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |