 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Starp bērnību un elli |
| Vārdi dziesmai* Senos laikos, kad pa Lāčplēša ielu Vai gar Ģertrūdi veco pēc alus Gāju vientuļš, bet ar sirdi tik lielu, Ka var saskatīt pasaules malu... Man tos laikus, kas starp bērnību un elli Lēja rīklē dzīves putojošo tvanu, Jāiegravē atmiņās kā tumšo celli, Kurā sauli svinēju un nokrišanu. Tajos laikos, kad jau spārni bij’ mieti, Cēla kāpās pār priedēm vien alus. Kautri smējās meičas dzeltenā lietū, Un es redzēju pasaules malu. Jūra, jūra – nebūtība siltā, sāļā, Man tik dīvaini Tu pieskārusies dzisi... Tumšā dzelme, debesis un krekls vaļā – Lai vai kā, bet manī mita putni visi. |
| (05.01.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |