 (www.feini.lv) |
| Eiforija - Aleksandrs Kaija : Sākums.. |
| Viesības pilntiesīgā jautrībā nenogurdināmi aizrauj domas pieskārienā caur ķermeni.Garšas no klātā galda maņas uzkurina jaunās virsotnēs ,kāda neināma garša paliek atmiņā elta fondā jo noderēs...laiks skrien stundas izgaisinot mierīgā sarunu gaisotnē ,saldumi sakarsē jūtas jo škietamība sāk kļūt par īstenību,kad lūpām pieskaras šokolādes smalkā kairos nots... Visi kas aizpilda laiku šajā telpā nevērīgi zin laiks tiek nogalināts ,kāda cēla mērķa vadīts...jo drīz sāksies kas jauns kas nepiedzīvots.Kas ļoti ļoti interesants... Te acis paceļot pretī acu pāris vērīgi vēras pretī ,seju rotā smaids ,kā sveiciens sapņainā īstenībā.Te ļaužu tik daudz,bet acis tumši brūnas veras pretī ar intresi kādas līdz šim šeit nav bijis.Mulsums tajās mijas ar zinatkāru mednieka cienīgu asu saspringumu pirms leciena kas var būt liktenīgs guvumam.Tomēr pirmie vārdi skan bezpersonīski laipni tēmā caur kuru var uzsākt medības.Fonā pasaule gaist,vārdu murdoņa čalas glāžu škinda.Tālē citā pasaulē skan tosti par jauno gadu,par laimi par visu to kas kā parasti ik ļoti trūkst...Tik šeit ir klusums jo ir ilgi gaidītais sākums kam skaistam.Dzimst jauna pasaule kurā visa centrs ir kāds nezināms acu pāris kuram pretī stāvošie šķivji ar saldajiem našķiem paliek tikai iegansts sarunai pēc kura var būt!Sāksies jaunas dimensijas..kāds mazs mirklis klusuma ,bez mulsuma smaidot aptverot sajūtas kuru esamību sajūt tikai tiek kas zin kā dzimst jaunas dimensijas planētas pilnīgā spožumā...viss šodien var sākties ..katrs var piederēt sev,katrs var ut otram viss it viss kā sākumā piederas atļauties būt.. |
| (01.01.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |