 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pasaules malā |
| Līdz ar sniegu tu nonāc uz pasaules malas. Redzi debesis zilas, pa kurām peld laivas. Laivas tālumā izkūst, kā atmiņas bālas. Tik uz vienas no tām tagad ir manas mājas. Mūsu šķiršanās nebūs ne skumjas, ne sāpes. Jo ''Uz redzi!'', tas nozīmē kādreiz vēl būšu. No vistālākā tāluma novīšu kāpnes, Ja vien mākoņus izdzenāt vējam būs dūša. Es vēl nezinu īsti kam jautāju, prasu. Arī nezinu to, kas man atbildes dāvā. Un kas izvedīs mani caur tumsu un gaismu, Uz to vietu, kur aizeju pastaigā savā. Paliec droši tur lejā, bez rūpēm un smaidi. Skaties, zilajās tālēs jau parādās bura. Drīz tu satiksi mani, vien tici un gaidi. Un mūs nešķirs nekad vairs šī debesu jūra. |
| (22.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |