 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Vēstules |
| Ar narcisēm, rozēm un lilijām Es savulaik vēstules miju. Tās smaržoja dobēs un ziedēja, Bet aklumā vienādas bija. Nu domās pa līkloču taciņu Es uzmeklēt dodos to īsto, Kas, vientuļā klintainē spraukusies, Par dzīvību gavilē vīstot. Kļūst sirdis par tērauda gabaliem Un mirušos daiļdārzos skatās. Man nevajag tāluma maldīgā – Visskaistākais rodas tepatās... |
| (21.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |