 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Pērļu mazulis |
| Ar viļņu pukstieniem raud rozā gliemežnīcā Kāds pērļu mazulis, kam balta zibens smaids, Tam acu kaktiņos kā nobiruši rītam, Skumst pelēks mākonis un bālu sapņu laiks. Nirst jūras azotē kā kliedziens sērais pēlis Uz kā lemts atbalsot un dusēt mirklim tam, Kas iesilst dvēselē ar tirkīzzilu dvesmu, Kad aizplūst piemirsis ir svešu dienu sams. Vien pērle ietrīsas no nebeidzamām alkām No čaulas izlauzties un zvaigznes vietā krist Tai dzelmē guldzošā, kur zarains laimes krājējs Ar stingām rokām pulksteņtikšķus sit. Kad rēgains satumsīs aiz kraujām liesmu irklis, Ko pretī apvārsnim griež uguns viļņu stars, No ēnu robežām būs spirdzes brīvi cirtis Un dziļu gaismu radis pērles gars. |
| (03.12.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |