Aizdegas horizonts
ar saulē uzvilktām sajūtām
un apskauj mieru,
laiks diskutē ar kaijām,
kuras māk nesapīties brāzmās,
tik ēteriska svelme kā nekad
pietuvojas un ierauj
bezgalīgā vasarā,
Savā rietumkrastā
uz tavu dziļāko vietu skrienu,
lai mācītos
aizvien skaistāk ienirt,
ar mūsu atļauju
dzelmei
plūdmaiņu skaņas pielūdzu
un viļņi
satraukumā kavējas... |