Ar gadiem,
Pavadītiem lopu kūtī,
Mēs attīrisimies no liekā,
Negācijām, svara,
Vārdiem liekiem.
Mēs iemācisimies,
Kā lopiņi to prot,
Izteikt jūtas, gan rukšķinot,
Gan gāginot un mūminot.
Pār mums nāks apjausma,
Kā rītos, jauna ausma nāk,
Ka lopi,
Ja tos ar mīlestību kopj,
Var cilvēkdzīvi pārveidot,
To pilnveidot,
Un dot,
Ko cilvēks piemirst,
Gar plauktiem gariem
Bodēs staigājot. |