Ies laiks,
Taps sivēni par cūkām,
Bet mēs arvien tās lutināsim,
Tām sānus, nu jau sarainos,
Ar žagariņu kutināsim,
Un dienās piektajās,
Uz vakarpusi,
Kad saule būs jau rietējusi,
Tām nomazgāsim dibenpusi,
Lai priecīgi ir cūku puiši,
Un mūsu sirdīm lai ir prieks,
Kad drīzumā,
Kāds ducis mazu sivēntiņu
Ar gredzenotām astēm
Pie mammu sāniem
Rukšķinās un spiegs. |