 (www.feini.lv) |
| romāns kuļikovs : Tik noslēpumaina |
| tik noslēpumaina viņa tev likās migla no pagrabu tumšajām ligzdām kā gaisma pār viņu it kā tev likās saule būs spožāka rītu tu zini varavīksne mirdzēs mums par diviem tev tik noslēpumaina viņa tu zini Tad klusums! Balsis apklusa uz mirkli, kāds ievilka elpu pavisam nejauši it kā. Aizspiedās ausis, klusa dūkoņa galā, tunelis piepildīts līdz pat malām. Acis, tās acis skaistuma bijās, sarāvās plakstiņi, ielūza sijas. Kaut nogrūstu rīboņa tevi no viņām! Sažņaudzās kakla āboliņā. Putekļi aizpūta skatu uz tevi, esi nolādēts - dzejniek - tu neatceries! Esi nolādēts - dzejniek - par diviem. tev tik noslēpumaina viņa likās un migla no pagrabu tumšajām ligzdām kā gaisma pār viņu it kā tev likās romanskulikovs.blogspot.com |
| (01.11.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |