Tas vairs nav mans
Karaļanams,
Tik vien spoki elpām vēsām,
Apkārt pazīstami klīst
Tā kā agrāk joko viņi,
Bet es smaidīt nespēju.
Laiks ir dzēsis manī visu,
Ko reiz tajā izjutu.
Nu es pats kā miris klīstu,
Nē, ne telpas,
Sevi nīstu,
Ka reiz tās es pametu. |