Saule augšā laistās tūkstošiem krāsās,
Bet klusībā no tevis skatienu mācās;
Kad eņģeļi tīra debesis melnas,
Tu turi tos uz delnas.
Un mēness, tos skūpstot uz vakardusu,
Zog tavus skūpstus pa kluso;
Es mīlu tavu smīnu, smieklu un smaidu,
Es vienmēr tevi gaidu. |