Tavs slaidais augums
Noklāts pieskārieniem kvēliem
Un saldā smarža,
Kas par tuvību liek jaust,
Pie manis sapņos
Atnāk, ziemas rītiem vēliem
Un sirdi silda,
Līdz pār jumtiem gaisma aust.
Tu mana feja,
Kurai roze deg uz pleca
Un līdzās tauriņš,
Saviem spārniem liesmas dzēš.
Tavs siltums niecīgs,
Kā no mazas tējas sveces.
Un tomēr silda
Mani tas, kā dienvidvējš.
Tik acis verot,
Tu, kā hologramma gaisti,
Bet plašā gultā
Pēkšņi attopos es viens.
Un kaut kur tālēs
Lēni izplūst tavi vaibsti,
Un kaut kur tālēs
Pagaist siltais pieskāriens. |