Tā viņa arī savu atvēlēto laiku
Tur pavada,
Kā sunītis pavadā,
Laikā,
Kad ieklausīties tajā
Nepietiek laika.
Tā arī aizies tālumā,
Nesaprasta,
Kā pasta balodis,
Kas pavadījis dzīvi
Režģotā kastē,
Ne reizes nenogādājot pastu.
Kaut gan,
Kas ir viena dvēsele,
Metāla un čaukstoša papīra varas laikā... |