 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Krustojumi. |
| Stāv zaķis pie pieturas, siemītes grauž. Uz soliņa piedzēries opītis snauž. Kāds pārītis skaļi par problēmām spriež, Bet sīcis pret sienu bumbiņu sviež. Džeks smieklīgu šuneli pavadā ved Un skolniekam pasprūk nevārdiņš "bļed". Brauc apzīmēts tramvajs un dzelžaini čīkst. Nu iedegas zaļais un kustēties drīkst. Drīz atkal jau sarkanais apstāties liek Un nākamā ainiņa uzburta tiek. Te krustojums pelēku dūmaku klāts, Jo šķērsielā nodragāts dīzelis krāc. Tur kundze ar lakatu degunu spiež, Bet mazdēls starp pirkstiem monētu griež. Viens tantuks ar pirkumu maisiņiem slāj, Tai blakus iet vīriņš un sveicienus māj. Un atkal tas tramvajs, kas dzelžaini čīkst, Un zaļais, kas rāda, ka kustēties drīkst. Ja sarkans, es stājos, lai piedzimtu stāsts Bez aktieriem, vienkāršs, bet neparasts. Ik reizi ko jaunu man krustojums sniedz, Ja tajā deg sarkans, kas virzību liedz. |
| (20.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |