 (www.feini.lv) |
| Aija Celma : Vecais albums |
| Uz plaukta, krājot laika putekļus, Pie dāvinātiem kokgriezumu tēliem, Kāds malā nolikts bilžu albūms dus, To darinājis viens no veciem tēviem. Uz palodzes starp puķēm Mincis snauž, Cik gadu runcim,kurš to tagad pateiks, Zem sliekšņa peles jaunu alu grauž, Grib vecam draugam labu nakti pateikt. * * * * * * * * Es aizdedzu uz kamīnmalas sveces, Un pasniedzos pēc senču atmiņām, Tik labi atlaisties ir šūpuļkrēslā vecā. ... Dzirkst uguns, degot malkai kamīnā. Tik pazīstami vaibsti raugās pretī, Es palūkojos vecā spoguli, Mans skatiens tiešām līdzīgs vecamtētm, Un mati tā,kā omai viegli krīt. Ak,vecais albums, tālo senču sveiciens, Kur notikums aiz notikuma krāts. Ik katram vēlme tajā ieskatīties, Lai pakavētos dzimtas atmiņās. |
| (20.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |