 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Lūdzu nepārprot. |
| Es ļaušu visām savām alkām Tik tavās lūpās veldzi rast. Kā maigā ziedlapiņu samtā, Kā krietna sarkanvīna malkā... Vien lūdzu, mani nepārprast. Es nevēlos neko tev atņemt. Man gana viss, tik veldzes trūkst. Tās veldzes, kurai mani apņemt Un spārnus uzdāvināt sapņiem, Kad manas lūpas slāpēs žūst. Es nevēlos neko tev nozagt. Es esmu nācis tikai dot. Dot asaru, kas karsta norit Pār manu aso vaigu šonakt, Tev pretī neko neprasot. Es sevi atdošu tev viegli, Ja tavās rokās kļūšu dārgs. Ja nerunāsi vairs par miegu, Kad dejā griezīsimies liegi, Bet vaigi atkal kaislē sarks. Vien tavā kausā lūpas mērkšu, To tukšu atkal piepildot. Tev savus noslēpumus teikšu Un karstās mīlas liesmās degšu. Tik lūdzu, mani nepārprot... |
| (10.07.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |