No melnbaltajām rindām
Putekļi notraukti jau.
Tumšajā lakā - asiņu rieva kalst...
Ne sejas, gredzens pret gredzenu stāv.
Sen izdilis spoguļu sudrabs,
Kur pamazām skaņa dziest...
Atspulga nepateiktais -
Diviem roku pāriem tiek.
Čaukst dzeltošās lapas,
Kā pamiris zvērests - ik nots...
Pie kājām izdziest akords -
Kā indevēm nozāļots.
Rīts nodzēš pārmetumus,
Kas sveces liesmā trīs,
Un svētie solījumi -
No taustiņu pleciem slīd... |