Melnā naktī, kad
Ošos šalc zaglīgas ēnas un
Derdzīgi rēgi soļo vienā taktī,
Raķetē no Zemes Tu dosies uz
Izplatījuma tālāko malu, kur
Sapņoji būt laimīgs bez gala.
Bezmiega stundās zem
Astoņu mēnešu spozmes
Laimes pilsētu veidosi Tu. Bez
Tankiem un lodēm tai
Vilksi robežas stingras. Tad
Izpletīsi teleskopa spodrās
Lēcas un skatīsies turp,
Kur Zemes cilvēku muļķībai
Slietie tempļi plaisā un drūp. |