kad vājums trankvilizēts vēnās nāk
pasaule manī mainīties sāk
tā vienā mirklī dzīva kļūst
viss nepiepildītais mieru gūst
dziest vampīru žokļos drauga skats -
es neprotu melot es esmu vēl pats
mans glābiņš - aizmirsties tūlīt un tagad
briest vienādas zemenes zemeņu vagā
un vienādi puvis ar viņām nu es
man labi bez gaismas un dvēseles
tais vampīru žokļos kur drauga skats...
es neprotu melot es esmu vēl pats
laikam svētie vien skaidri būt prot -
man tādā skaidrībā noasiņot
tā debesīs tiecas liek roku uz sirds
bet klusē aiz bailēm jo vienādi mirdz
gan vampīru žokļi gan drauga skats
es neprotu melot es esmu vēl pats! |