 (www.feini.lv) |
| Utezis : Par svētkiem Latvijā |
| Man paliek skumji domājot par svētkiem Latvijā. Saulgrieži jau aiz muguras. Domās pie sevis tos jau nosvinēju. Vienkārši atzīstu senos tautas tikumus un ritus. Tiem senajiem ritiem ir neticami liels spēks. Šodien 22. jūnijs – Cēsu kauju piemiņas diena. Gribēju pie mājas mastā uzvilkt Latvijas valsts karogu – mani atrunāja, ko nu spokosies! Apkārtējie nesapratīs! Kāds mums Kurzemē sakars ar tām Cēsu kaujām? - tie ir katra latvieša svētki! - ko nu stāsti, kaimiņi nesapratīs, nodomās, ka esam "kaut kādi tizleņi". TAS IR GALĒJI SLIKTI, ja kaimiņi nesapratīs. Kas tie par kaimiņiem, kas tie par latviešiem? Patiesībā tā ir bezcerīgi aplama latviešu tautas vēstures nezināšana. Par šādu latviešu apmātību bezgalīgi brīnās igauņi. Kas šo nezināšanu veicināja? Jūs zināt? Es tikai nojaušu, bet ja pateikšu, jūs man neticēsiet. Neteikšu! Mums ir jāsaprot, ka katram sevi cienošam latvietim, 22. jūnijā, agri no rīta, jāpaceļ Latvijas valsts karogu – visai ģimenei un saimei jābūt klāt, tas jādara visiem himnu dziedot, visiem jābūt svētku noskaņojumā un svētku drānās. – Jā, jā, tā nu tev būs – himnas dziedātājs atradies! Dziļās skumjās jāsaka: lielākā daļa latviešu neapzinās, ka Cēsu kaujas bija ĻOTI svarīgs Baltijas valstu vēstures pagrieziena punkts, kad 1919. gada jūnijā Igaunijas Republikas armijas trīs divīzijas un salīdzinoši nelielā Ziemeļlatvijas brigāde sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu… Saeimā ar lielu tielēšanos un viebšanos 22. jūniju Latvijas svētku un atceres dienu kalendārā iemurcīja kā varoņu piemiņas dienu (Cēsu kauju atceres dienu). Patiesībā Cēsu kauju gada diena ir jāatzīmē kā lielākie latviešu nacionālie svētki! Ieskatījos internetā - klusums, apollo.lv; delfi.lv par Cēsu kaujām klusē. Igauņi raksta par latviešu neabjēgsmi vēsturē – viņi nesaprot, kāpēc letiņi ir tādi neaktīvi Cēsu kauju neatzīmētāji? Kāpēc letiņi ir tik nezinoši savā vēsturē? Ja igauņu puikas nebūtu ienākuši Latvijā un pie Cēsīm landesvēram ielauzuši sprandu, tad nav zināms, kādā valodā visgudrie latvieši tagad runātu? Vācu vai krievu, tikai ne latviešu! Radio dzied visādas aplamības, it kā Jāņi ir alus dzeršanas laiks. Turpretī satiksmes drošība rūpējas lai šoferīši izguļot dzērumu. TV reklamē Cēsu alu, dzeriet, dzeriet! Taču Jāņi nāk! Nu dzeriet! To atkārto krieviski, latviski un pat citās mēlēs! To kladzina radio, to jau runā pat garām ejošais kaimiņš. Latvieša smadzenēs jau iededzināts, ka Jāņos ir JĀDZER, un PIEDZERTIES nav slikti, ja vienīgi ar mašīnu nebrauc. Tad jau labi, 23. jūnija vakarā svinēsim Līgo vakaru ...skat’, piemēram, Zviedrijā Jāņus svin tikai sestdienā! Man paliek skumji iedomājoties par svētkiem Latvijā. Saulgrieži jau aiz muguras. Domās pie sevis tos jau nosvinēju. |
| (23.06.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |