 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Ķēniņš |
| Iet Ķēniņš no sprosta uz sprostu, Par mājām ko cilvēki sauc. Guļ zvani, smok sirdis un klusē Kā durvis, bez skaņas kas klaudz. Viņš gaismu mums nenorimst dāvāt – Plīv putni un puķes vēl plaukst. Bet kam gan? Tik tukšas klīst acis, Un smieklus zog mironis auksts. Ņirdz rotas un pieaug pie miesām, Bērns zvana, dveš sirdis un kliedz. Slīd saule pār arumiem maiga, Raupjš mēness pār tuksnešiem iet. Nav pasaule aizaudzis ezers - Ar drosmi to izmainīt var, Lai gabaliņš Ķēniņa gaismas Ik troni ik valstī lai skar… |
| (16.06.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |