Es dzīvē Tavā ienācu,
Tai brīdī, kad Tev šķita,
Ka visi zemes vīrieši
Ir nodevēju kliķe,
Tu biji tā,
Kas dzīvē manā nāci,
Kad pārliecībā grimu,
Ka sievietei nevienai,
Es klāt vairs nenākšu.
Un nu,
Jau kuro gadu,
Mēs izjūtam to badu,
Kurš vajāt nepārstāj,
Ne vakaru, ne rītu,
Ne nakti un ne dienu,
To badu, kura dēļ,
Ir vēlme dzīvot,
Kopā,
Vēl un vēl. |