 (www.feini.lv) |
| Laimdota Vištarte : Zem zvaigznēm |
| Es šonakt izgāju ar zvaigznēm parunāties. Ir mazliet baisi. Kaut kur gulbji kliedz. Un tieši tagad gribas aizdomāties - Kas manai laimei plaukstās iekrist liedz? Bet - varbūt nevajag? Es ieelpoju nakti, Man vienai visa Galaktika mirdz, Un starp tiem brīžiem, kas mums abiem zagti, Kā kaut kas netverams deg tava karstā sirds. Cik klusa nakts! Man bail! Es sadegt varu, Ja visas zvaigznes tagad ņemšu sev. Bet man jau liekas - pareizi es daru, Jo pusi Galaktikas dāvināšu tev. Es šonakt izgāju ar sevi parunāties Un atrast savu vietu Visumā, Jo laikam gribas man no jauna sākties, Kaut nakts man čukst - Tev laikam nesanāks... Man visas zvaigznes rokās sadevušās, Un visi naktsputni man vienai kliedz. Pret tevi pastiepju es rokas nosalušās - Vai dzirdi, mīlēt sevi šonakt neaizliedz! |
| (04.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |