 (www.feini.lv) |
| Rita Kalniņa : Vārdi |
| Vārdi ieņemti caur iekš un ārpasauli piedzimst, kliedz, elpo,čukst, muto vai elso, tie izskrien un skrituļo, tad nu krīt vai plūst tālu jo tālu, paliekot vēl rīt un ilgi jo ilgi sevī kā spēks, kā mājas pavards, kā murrājošs kaķis uz ceļiem vai gluži tāds, kas paklupis sūrst smacējošā akorda velkošas botas švīkā, krīta nevīžā mīmikā, Bet acīs kā klusa dvēseļvijole pretīm nošu jutekliskā dziesmā spēlē, tā spēlē... vārds-aizsvilies sērkoks rokās, mokās un mokās līdz žonglēts pa virvi nokrīt un sāp, tik ļoti sāp... vārdi pārcirsti ar cirvi, sašķelti un skabargaini pampst un struto līdz neizturami jau izvelkami, Bet tīrs un brīvs kā putns, tas paceļ vissmagāko tik viegli, viegli... vai klaunā ģērbies, maskējies galina un smej, kaunā stīvs, kad aizsmacis, vārds bez sirds vai dzīvs, tintots vai skrējis caur lūpām mēmā pasaulē reizēm nesaklausīts, pārprasts vai svešs kaut dzimtā mēlē tīts vai gluži tāds- tik saprotams un tuvs kaut maz iepazīts. Kā mozaīka saliekami vienā elpas vilcienā vai zuduši dzelmē uz nesalikšanos, vārds ko devis senču pūrs, lai tas mīlestībā dvests, tur arī tam spēks. Vārdi... to tik daudz, bet reizēm neatrasti vietā un laikā, lai saprastos... |
| (03.05.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |