 (www.feini.lv) |
| Zane Loce : ... |
| Es tādā baltā nabadzībā tevi ierāmēju, Starp pelnu putekļiem, ko silda tikai prāts. Tev nevajag, vairs neprasi šo veco bildi, No kuras ārā spiežas tas, kas gadiem krāts. Es pieeju un glāstu veco rāmi. Man it kā skumji, it kā tomēr nē, Starp visām lietām, kas mums kādreiz bija, Šo noglabāju ciešā azotē. Laiks tomēr visu dziedē, arī bildi, Kas nīkulīgi guļ starp visām atmiņām, Un tomēr viena, kas man atsauc tevi Ir tā, kas rāmi izceļās starp visām pārējām. Es tādā rūgtā nabadzībā tevi šoreiz ierāmēju, Starp pelnu putekļiem ,ko silda tikai prāts Mums nevajag, vairs neprasi šo veco bildi Laid visu prom, lai iet, kas gadiem krāts. 2010.g 12.aprīlis |
| (14.04.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |