 (www.feini.lv) |
| Imants vilams : Benediktīna nedarbi. Turpinājums |
| Kad biju nedaudz atguvies, braucu uz kapiem. Tur viss notika tā kā plānots. Draudzīgā bariņā apstaigājām visus kapus, savācām lapas, uzlikām kādu skujiņu un vainadziņu un teikšu kā ir : neba jau nu kapos vienmēr ir jāraud. Tāpat jau ar kapu iemītniekiem savā laikā esam gan smējušies, gan uzdziedājuši, un kāds gan tur brīnums, ja esam pie viņiem atnākuši ciemos ! Radu vidū bija arī mans brālēns, vārdā tāpat kā es, Imants.Mums ar viņu ir bijušas tradicionāli sirsnīgas attiecības, bet dzīvē kā jau dzīvē – pa telefonu gan aprunājamies, bet tikušies vaigu vaigā nebijām veselu gadu, no pērnā gada svecīšu svētkiem. Laiks bija vēss un nemīlīgs, un kamēr dāmas ņēmās gar kapu sakopšanu, es izvilku no somas savu benediktīnu un piedāvāju iestiprināties. Tad viņš no azotes izvilka tieši tādu pašu pudelīti, un, galvenais, abās pudelītēs līmeņi bija absolūti identiski. Var tikai pabrīnīties, cik vienādi bija darbojušās mūsu domas. Neiedziļinoties sīkumos, jāsaka, ka līdz kapu beigām mēs tās divas pudelītes bijām izlaizījuši. Un tad Imants teica, sak, mēs ar tevi tik reti tiekamies. Nu atnāc pie manis, paņemsim kādus aliņus, pasēdēsim, papļāpāsim, māja man tukša, neviens netraucēs, un arī mēs nevienam netraucēsim, varēsi pie manis arī pārgulēt. Tā arī izdarījām. Nopirkām dažus tādus vieglākus austriešu aliņus, šādu tādu zaceni un ķērāmies pie lietas. Kad bijām uzdziedājuši dziesmiņu « mēs esam brāļi Imanti », mans vārdabrālis teica : ko mēs ts sēžam virtuvē kā tādi nabaga radinieki ! Pārcelsimies uz istabu, es tev nodemonstrēšu savu jauno dīvānu, uz kura tu gulēsi, ieslēgsim televizoru, un jutīsimies kā baltie cilvēki. Kad alus bundžas un zacene bija noliktas uz galdiņa, es aizgāju uz tualeti. Kad atgriezos, televizorā bija ieslēgta kaut kāda sexprogramma, bet pats mājas saimnieks gulēja uz dīvāna, krāca kā aizkauts mežakuilis un uz manām replikām nereaģēja. Nolēmu ļaut viņam atpūsties, bet pats ņēmos skatīties televizoru. Pēc minūtēm 15 gribēju pārslēgties uz citu programmu, bet pults, kas mētājās uz galdiņa, man vienkārši neklausīja. Mēģināju savu pudelesbrāli pamodināt un paraustīju aiz pleca, bet šis tikai norūca : neskaries man klāt, citādi speršu ! Acīmredzot viņš domāja, ka televizorā iegūtās teorētiskās zināšanas es gribu pielietot praksē !DDD. Un tā nu iznāca, ka no 7 vakarā līdz pusnaktij es biju spiests izglītoties seksa lauciņā. Var jau būt, ka manā vecumā šādas tādas teorētiskās zināšanas šajā jomā nav nemaz tik peļamas, bet ne jau nu 5 stundas no vietas ! Beidzot neizturēju un nolikos gulēt. No rīta Imants teica : tu nu gan esi viens seksuāls maniaks ! Kādos piecos, kad gāju čurāt, es to televizoru izslēdzu, jo tu jau biji nolūzis. Tikai tad atklājās, ka tai īstajai pultij viņš bija gulējis virsū. Tā, lūk. Benediktīns, šis franču mūku dzēriens, savu melno darbu tomēr bija paveicis. |
| (10.04.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |