 (www.feini.lv) |
| Klusais mīlētājs : Man vienalga |
| Daugavmalā klusu sēdu, Ķilavas no bundžas ēdu. Upē sākušies ir pali, Straumē pazūd krūmu gali. Krastā atnāk, skatās cēli Tēvi, mātes, meitas, dēli Un bezsaimnieka suņi, kaķi, Kā garām aizpeld lapsas, zaķi. Uz jūru dodas malka, dēļi, Lēni aizslīd dūnu pēļi, Pāris laivas, resni koki, Un aisbergi kā balti spoki! Viļņi šūpo pirti vecu, Vīri brīnās, spļauj pār plecu, Kas upei tāds par traku spēku, Ka varēja tā pacelt ēku! Bet augstāk līmenis vēl ceļas, Jau milzu vilnis tuvāk veļas! Ļaudis runā vārdiem skopiem - Jāmūk cilvēkiem un lopiem. Bet man nekas par viņu bēdu, Es palieku un mierīgs ēdu. Manis pēc, lai bēg viss bars, Jo esmu brīvais ūdens gars! |
| (08.04.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |