 (www.feini.lv) |
| Imants vilams : Par rapšu eļļu |
| Es neciešu šņabi. Tas notrulina smadzenes un cilvēku pataisa dullu. Pavisam kas cits ir kauss laba alus. Tas gan nedaudz atmiekšķē dvēseli, taču rosina domu skaidrību un labestību pret līdzcilvēkiem. Un tā es reiz pēc kausa laba Minhauzena alus eju pa tirgu un satieku divas senas bijušās darba kolēģes. Viņas lasa avīzi un man jautā, kas tas esot - rapšu spraukumi.(Rapsis pie mums tad vēl tikai sāka savu uzvaras gājienu, un daudzi par to neko nezināja). Ak Augstais Debesu Tēvs! - es iesaucos, - Nezināšana ir muļķības māte! Rapšu spraukumi ir visideālākais līdzeklis pret osteohondrozi! Vai jūs ziniet, kas ir rapšu spraukumi?! Protams, ka viņas nezina, jo tieši tāpēc man arī jautāja. Rapsis,- es saku, - tas ir tāds mazs Ķīnas izcelsmes klēpja sunīts, bet spraukumi ir viņa kankāļi, jeb, skaidrāk izsakoties, sūdi ! Bet kāds tam sakars ar osteohondrozi? - viņas neticīgi un gluži loģiski jautā. Un tad es izstāstu šo brīnumjauko un gandrīz vai ideālo recepti, kuru sniedzu tik pat kā nesaīsinātu. Osteohondroze, gluži kā podagra, ir aristokrātiska, jeb, vienkāršāk sakot, izlaidīga dzīvesveida izsaukta slimība, kura ne tuvu nav tik vienkārša kā, teiksim, zobu sāpes vai iesnas. Tā ir kompleksa organisma saslimšana, kuru arī izārstēt var tikai kompleksi, un rapšu spraukumiem te ir izšķirošā nozīme. Vispirms jums pilnīgi jāatsakās no negulētām naktīm pie kafijas tases, no baltmaizes, sviesta, krējuma, treknas gaļas, cukura, sāls, nemaz nerunājot par kūkām un citiem našķiem. Vajag pēc iespējas daudz ēst svaigas saknes, ķirbjus, kabačus, selerijas un visādas zālītes sākot ar pētersiļiem un dillēm un beidzot ar svaigām pieneņu, gārseņu, balandu un citām lapām. Ak tā var nomirt badā? Tad ēdiet vēl kliju maizi un vājpiena biezpienu un piedzeriet klāt Stelpes paniņas! Un tad - pats galvenais! - ņemiet ap 100 g rapšu spraukumu, nedaudz sasmalciniet tos un sajauciet ar divām glāzēm stipri sakarsētu jūras smilšu. To visu ieberiet vaļīgā kokvilnas maisiņā, pielieciet pie sāpošās vietas un labi silti satiniet. Un tā katru vakaru savas divas nedēļas, bet to diētu - vismaz mēnesi! Un viss būs kārtībā. Bet ja vēl nebūs, pēc laiciņa to kūri var atkārtot. Pēc nedēļām trim tirgū atkal satieku vienu no savām darbabiedrenēm. Jau pa gabalu viņa man māj ar roku un sauc “Čau!” Bet kad ir pienākusi klāt, pār manu galvu nogāžas vesela sajūsmas pilnu vārdu lavīna, kura, atstāstot ļoti īsi un koncentrēti, ir apmēram tāda: “Kāds tu esi malacis! Nu liels liels paldies par brīnšķīgo recepti! Tu zini, es tagad esmu pavisam cits cilvēks! Nesāp vairs ne pleci ne mugura. Tavu recepti pamēģināja gan mans vīrs, gan vecākā meita un pat mana draudzene, un rezultāti ir vienkārši lieliski! Mēs jau esam noēduši no dārza visas nezāles un divas reizes bijuši uz jūrmalu pēc smiltīm. Un cik naudas ietaupījuši! Tagad meklējam mašīnu un vedīsim no Iecavas tos Ķīnas sunīšus, lai spraukumus varētu ražot mājas apstākļos.” Man, kā par nelaimi, nav vairāk laika klausīties, jo es pēkšņi atceros, ka man mājās palikuši vāroties kartupeļi mundierī, bet vēl jānopērk biezpiens un Stelpes paniņas un tad vēl jāiet saplūkt zāli, no kuras taisīšu salātus ar rapšu eļļu… Es ceru, ka manas draudzenes brauciens uz Iecavu būs ļoti veiksmīgs, taču uz tirgu es turpmāk iešu ar nelielu piesardzību. |
| (18.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |