Izdzīvošanas dienišķā migla
Aprij mūsu bērnības salu.
Aiztek strautiņš kā cielava žigla
Uz manas apziņas tālāko malu.
Cietums, kliedzieni, maskas un draudi -
Paredzams sižets arī šim rītam...
Kroplīgi smejamies pūlī un raudam,
Aizvelkam aizkaru, sevī kad krītam...
Staru kūli met vientuļas bākas -
Divas acis, kad gaismojums iris...
Gaidiet mani, kaut lēnām es nāku -
Bez bērnības sirdī būtu es miris. |