 (www.feini.lv) |
| Imants vilams : mašīnu zagļi |
| Šodien mums ar Aivaru, pašiem negribot, iznāca neliels jociņš. Aizbraucām uz Super Neto, mašīnu nolikām stāvvietā un paši iegājām tai veikalā iepirkties. Kad atnācām pie mašīnas, Aivars vienā rokā turēja pirkumu somu, bet ar otru mēģināja atslēgt mašīnu. Kļūdas dēļ viņš durvīs bija iebāzis aizdedzes atslēgu, un tās durvis nevērās vaļā. Vai dieniņ, ko nu lai dara, mēs tak no šejienes netiksim prom - Aivars raudulīgā balsī iesaucās. Pēc tam viņš atrada īsto atslēgu, tās durvis atslēdza, un atviegloti nopūtās – vai! man no bailēm vai piere palika slapja! Likdams mašīnā mantas, es tikai nosmējos, sak, tā iet, kad brauc ar zagtu mašīnu! Turpat blakus pie citas mašīnas stāvēja kāda sieviete, kura acīmredzot gaidīja vīru iznākam no veikala, un ar interesi vēroja, kā Aivars mokās ap to atslēgu, un protams, dzirdēja arī mūsu sarunu. Kamēr mēs lēnā garā stūķējāmies mašīnā iekšā, viņa teciņus aizskrēja pie veikala durvīm, kur satika savu vīru un steigā sāka kaut ko viņam stāstīt, ar galvu mādama uz mūsu mašīnas pusi. Vīrs izņēma mobīlo un gatavojās kaut kam zvanīt. To redzēdams, es Aivaram uzsaucu, ka mūs tūlīt saņems ciet policija. Aivars iedarbināja iekšdedzes dzinēju, uzdeva gāzi enn-enn-enn, padeva atpakaļ un tad ar pilnu jaudu, riepām kaucot, aizmetās aiz stūra. Kad bijām nobraukuši pārissimts metrus, es teicu – dumjais, ko tu ārdies, tā mašīna tak tev nav zagta. Jā - viņš noteica – bet tu mani tāpat nobaidīji. Ar to policiju nekad neko nevar zināt... |
| (06.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |