| Kāpēc es ilgojos pēc tā, Kas nekad nebūs mans?
 Kāpēc tik izmisīgi vēlos redzēt tavu seju
 Un maigos roku pieskārienus just?
 Šis vakars mokošs ir,
 Jo jāpavada vienai tas..
 Nē, netaisos te sēdēt
 Un par dzīvi žēloties!
 Šī nakts drīz rīta gaismā kusīs
 Un diena jaunus brīžus nesīs!
 Tā būs ar draugu smaidiem pilna,
 Ar mammas mīļumu un tēva stingrām, sargājošām rokām,
 Kas vienmēr ģimeni tur kopā.
 |