 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Viņi satikās debesīs... |
| Viņš gribēja strauji aizlidot garām, Viņa to apturēja, Uz mirkli gaisīgos eņģeļa spārnus Aizņemoties no vēja. Lidoja viņi starp apiņiem rūgtiem Gleznojot pavasari, Noglāstot nakti ar garajām skropstām, Šūpojās priežu zari. Kad zibeņu šautras ar mīlestību Tumšās debesis krāsos, Krītošās lāsēs tie izlīs pār zvaigznēm Pusnakts dzirkstošos glāstos... Nodzisīs sapnis un aizlidos smaidi Rotāties citās sejās, Rīts atausīs klusi ar mirdzošu rasu Baltajās orhidejās... Kad tumša ir nakts un miglainās pļavās Mēness kā kumeļš ganās, Ziedošā liepā deg vālodzes dziesma- Cik skumja šī satikšanās... |
| (01.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |