 (www.feini.lv) |
| martatilde : Izkliedētā raudu jūra |
| Izkliedētā raudu jūra Zem nogrimušās Burtnieku piles Saplešas kopā pirkstu galiem Ar neizsakāmi klusu sakāvi. Tā dur prāta dzīlēs. Vienai pēc otras seko Rožpilni ceļa vārdu izplēsumi Caur kafijkannas teces. Kā dažādi osmaņu mūziķi Šķiet itin nekā iedomājama Šī caur krītošā gadsimtu ilgā Sirds nedarbu aizlogojums. Mēs esam nepāra varoņi šeit, Kur piles drumslas glabājas Kā spogulis iebāzts pie atvasēm Pārpilnajā ledus aizmirstajā lādē. Šeit ir mokoši tveicīgi Tā kā sirds degsme iesaldētā Uz aizplīvurotā ceļa strauta Caur mežiem biezajiem šiem. Kā Astrīda un Alberts Tais sensenos laikos gājuši Uz nebēdu, saules pielieto ieleju, Lai prastu saskandināt div trīs glāzīts. Ar dzelokšņiem asajiem es Visu mūžu tikusi pērta ne jau uz ādas sadomazohistās, Bet sirds dzīļu iemaņās. |
| (01.03.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |