es skatos sevī,
cenšos ieraudzīt,
un ceru
iztēli vēl attīstīt,
bet kāds jau pilns,
tam pāri līst
pār malām,
un padomus
tas bārsta visiem
šeit bez gala;
es cenšos iztēloties,
gandrīz redzu -
laiva slīd...
plūst melodija,
garām
ausīm manām....
vai būtu vraks
bez skatiena,
bez baltām burām...
jedritvaikociņ,
redzams
tikai tas,
ko sakās – tālu skanam.... |