 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Nabaga rēgs |
| Ap laternas stabu, Starp gaismotām pārslām Salts klusums kā ieķīlāts lodā Un nabags, kas necer uz labu. No klusuma aizas Tais retajās reizēs Kā putnu un avotu balsis Viņš lāstekas vientuļi laiza. Bet remdināt slāpes Vairs nav viņa spēkos. Viss bērnībā smietais un skrietais Deg sirdī kā mūžīgās sāpēs. Vēl padungot stīvi Ne skaļi uz ielas: "Nāc atpakaļ, mīla, un ziedi Kā toreiz, kad bijām mēs dzīvi..." |
| (08.02.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |