 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Tev, Vecrīga |
| Snieg smalkām pārslām Bastejkalns Un vēro ļaužu gaitas, Bet koku baltie augumi Šeit gadu simtus skaita. Pie tiltiņa kāds akmens guļ, Kam garām steidzas visi, Un tikai retais atminas, Kā ložu skartie dzisa... Caur Zviedru vārtiem ziemelis Dzen pārslas ātrā skrejā. Pa bruģakmeņu mugurām Tur nokāpju es lejā. Gurkst sniegs zem manām pazolēm Un klusē Trokšņu iela. Dzeļ saldi sāpot Vecrīga Kā stars no sapņa liela... Ar ledu klātā Daugava Un brūnā svecīšsiena... Kā brīvots zvērs es alkstu kliegt Un lēkt uz kājas vienas! Bet mīlestība nav vien pods, No kura zeltu grābties - Tik sveša kļuvusi Tu man, Es gribu bēgot glābties! Kur pelēcīgie lākturi? Kur apdrupušie mūri Un žurku pilnie pagrabi, Un ubags līks uz stūra? Ak, bērnība! Nav Tevis te, Lai cik es ilgi ietu. Klāj liekulīga greznība Ik katru mīļo vietu... Un tomēr laimīgs esmu es, Nu kaut vai tik uz pusi - Trīs brāļi, kopā spiedušies, Vēl uzsmaida man klusi. |
| (29.01.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |