Tajās pašās zvaigznēs
Āgrāk es savādāk lūkojos.
Viņas turpat, un šķiet
Nemainās.
Tikai skatos uz tām
Un neizprotu,
Kāpēc agrāk tās tuvākas šķita,
Un mirkļos, kad krita,
Es steidzu, ko vēlēt,
Lai piepildītos,
Ar cerību kārtējo sasildītos.
Jā, zvaigznes tās pašas,
Tik nu es jau cits,
Ne vairs tik balts,
Drīzāk jau krīts,
Mazliet likteņa izrakstīts. |