Kad dvēselē man rudens -
Tad ēnas domās slīd,
Gulst apziņa – kā migla,
Kas rītos neizklīst...
Kad dvēselē nāk ziema -
Ir klusums atnācis,
Sāk atdzist emocijas,
Prāts ledū sastindzis.
Bet kolīdz nolīs lieti -
Kļūs dvēselē viss zaļš,
Uz pavasari vedīs
Ik cīruļtrellis skaļš!
Un žilbinoša saule
Pēc vasaras tad sauks,
Kur atdzimusī dvēsele -
Kā liepa ziedos plauks!
10.01.2010 |