 (www.feini.lv) |
| Kārlis Kaža : Dzīve bez atskaņām |
| Rīts mostas putekļains kā vējdzirnavu grīdas kas pamestas bez saviem don kihotiem Tas laiski staipās dienas gaidās tam nerūp tavas šaubas Ik dienas vidus atnāk vienā laikā sev līdzi nesot suņu rejas Tas ieklandzina siestu un pasmejas par skarabeju darbu Pār ceļu lēnām pāriet vakars pie rokas vedot iereibušu padri Tas rāmi klausās jūras čukstos pie sevis skaitot aizejošos soļus Nakts vēsma apdveš apelsīnu birzis un iededz balsis cikādēm Ak bella senjorita cik spožas tavas zvaigžņu acis tik kam tās man ja saucienam nav atbalss |
| (24.12.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |