X


Feini!
(www.feini.lv)
Agnese Līcīte : Atver sirdi!
...tik viegli apmaldīties vārdos, jo mana sirds šovakar pieder spožajām zvaigznēm... Tāda sajūta, ka varētu lidot - pacelties spārnos un aizlidot kaut kur tālu, tālu - pretī Ziemassvētku brīnumam. Tomēr šķiet, ka jau esmu to atradusi... Vai gan citādi pasaule būtu piebārstīta ar mazām pasaku drupačiņām? Jasmīnkrūms, kas, šķiet, vēl nesen saldi smaržojot raisīja savus zeltainos ziedu kausiņus, tagad vizuļo tā, it kā tas būtu aplaupījis juvelierveikalu... Mazie dimantiņi mirdz arī uz mazās priedes zaru zaļajiem pirkstiem-varbūt tieši šovakar to kāds bildinājis? Varbūt tas bija mēness princis, kas tik steidzīgi skrien cauri pelēkajiem mākoņiem? Droši vien - tādēļ arī viņam sejā tas žilbinošais smaids...

Laiks šķiet apstājies... Ziemeļvējš paslēpies savā vēju pilī, pat deguntiņu ārā nebāž - nevēlas iztraucēt vakara čukstus. Brūnais vāverēns mēness gaismā steidzas pēc čiekuriem, ko likt uz vakariņu galda. Zaļā egle pat priecājas viņu ieraugot - beidzot kāds novērtēs viņas mirdzošo kleitu - uz katras skuju adatiņas sarma uzklājusi sudraba akmentiņus, arī blakus stāvošajam baltajam bērzam kāds pavasari gaidošos pumpurus ietinis baltā sedziņā... Zaķis, mazliet pārsteigts par balto pasauli, arī savu kažociņu apgriezis uz balto pusi un tagad cilpo tāds lepns par savu pūkaino tērpu. Kaut kur tālumā dzird pelēkā vilka balsi, viņš dzied apveikuma dziesmu lielajai, dzeltenajai ripai debesīs - kad gan kāds viņam pastāstīs, ka tik skaļi dziedot mēnesi viņš noteikti sev tuvāk nepievilinās?

Klusums...Bezgalīgs miers apņēmis steidzīgo, skaļo pasauli. Satikušās debesu un zemes sirdis un tās šonakt neviens neizšķirs. Baltais eņģelis, glaudot savus pūkainos spārnus, lēni dodas pāri kalniem un mazliet aizputinātām ielejām, nesot sev līdzi zvaigžņu sieku, ko uzdāvināt mazuļiem, kas vēl īsti nesaprot Ziemassvētku brīnuma nozīmi. Katrā mazajā rociņā ieliekot pa zvaigznītei, eņģelis nogāsta galvu un ļauj mazajai sirdij sajust svētku prieku, un nav svarīgi, vai dāvanas saņēmējs dzīvo mazā būdiņā, ar salmiem izklātā alā vai greznā pilī - katrs ir pelnījis iespēju būt laimīgs! Viltīgais lapsēns, pirmo reizi ieraugot balto, spožo eņģeli, noslēpjas aiz asā kadiķa un gandrīz sadur melno purniņu, bet arī tur siltā, sargājošā plauksta viņu atrod un dvēselītē iesijā zvaigžņu putekļus.

Šonakt ir brīnumu nakts... Katrs mazais, pat vārdos neizteiktais sapnītis spēj piepildīties, tādēļ - uzmanies, ko vēlies! Vēloties lidot, tu vari attapties tik augstu, ka vairs netiksi lejā, jo būsi piemirsis vēlēties kāpnes. Varbūt Tava vēlēšanās piepildīsies tikai tādēļ, ka istabā smaržos tikko ceptas piparkūkas, varbūt tādēļ, ka apkārt būs mīļākie cilvēki pasaulē, aiz loga snigs pūkains sniegs un skanēs klusa Ziemassvētku dziesma... Tev pieder sapņi un visas pasaules mazie un lielie brīnumi un tikai Tu pats tos proti iedegt savā sirsniņā... Tādēļ paklusē kaut mirkli un ļauj runāt baltajam eņģelim, jo tieši šobrīd viņš klauvē pie Tavām durvīm...

Kaut vēl ir laiciņš līdz ziemas visskaistākajai naktij, vēlu Tev, mans mīļais draugs, atrast savu Ziemassvētku brīnumu! Varbūt tas tieši šobrīd slēpjas aiz jāņogu krūma pagalmā, smaida kopā ar spožo zvaigzni Tavā logā vai sēž starp baltajām spalvām eņģeļa spārnos... Atver savas durvis - atver logus - atver sirdi SAVAM Ziemassvētku brīnumam!
(13.12.2009)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu