Glīts bērniņš,bet nekopts,un netīrām drēbēm,
Sev pusplēstu pekausi piespiedis krūtīm,
Sauc māti,kas nemaņā vārtās zem trepēm.
Šī levitē tagad un neatbild jūtām.
Tā mākoņos lido- redz visu no augšas,
Kaut ceļgaji zili un noberztas plaukstas.
Bet bērniņš tik sauc,līdz tam mandeles sausas.
Nost pasper viņš šļirci no māmiņas trauslās. |