laikam par tuvu
ceļam un debesīm augu
saknēs dzied šosejas elsas
aizšalc līdz debesu spraugai
kājām auglīgas zemes slāpst
un pirkstgali
atkal nozāģētie
ilgās pēc saules un vēja sāp
laikam par tuvu
ceļam un debesīm augu
mākoņi mēdās un pāri skrien
un neprātīgi kaucošās riepas
naktsmieru laupa
simt pirkstu
katra nozāģētā vietā
augs
man – stendes ielas
alejas liepai |