Debesu upe,
Kā zaļganu zivteļu baru,
Šūpo pēdējās lapas...
Zīlītes tieviņais knābis,
Niekodamies,
Uz palodzes izšķaida
Trauslo klusumu manu.
Skats, bikli - piesardzīgais,
Drīz vien jau pārdrošs kļūs...
Viens spārnu vēziens -
Palodze tukša,
Klusums
Atkal atjaunots būs...
Debesu upes
Drēgnajā straumē
Šūpojas pēdējās lapas...
10.10. 2009 |