 (www.feini.lv) |
| luiss bulis : par kaķi |
| Kārtojot šķūni sastapos ar rižu kaķi Kurš savu mūžu pavadījis klejojot pa pilsētas ielām Kā rēgs pa šķūni moku maiss slīdēja Neko neteica Bez vārdiem jutu tā izbaudītās sāpes Ar vienu kāju klibs Kā protēzi nēsājošs pirāts Tikai puse no astes tā dibengalu daiļoja Drīzāk novārdzināto ķermeni kropļoja Spalva traki izplūkāta Gandrīz kā Ķekavas vistiņām, kuras saldētas veikalos pērkamas Abas ausis robainas It kā tas būtu par izmēģinājumu trusīti piestrādājis kādā durstīšanas salonā Es sastingu, Jo nevēlējos pat niecīgu satraukumu radīt Klibajā dīvainī Pietiekami briesmas pārdzīvojis Vēl dzīvību nesošais radījums Kaķis apstājās Acu skatiens tam bija Kā visu pasaules karu pārcietušam veterānam Caur acīm sevī ielaidu plušķi Sitieni spērieni metieni dūrieni spļāvieni visnepatīkamākie pieskārieni Dzīvnieka asaras un asinis Satricināja manu atvērto garu Gars nespēja noticēt, ka tāds ļaunums nav pilnībā iznīcinājis mazo būtni Gars raudāja Gars sāpēja Gars auroja Gars bija nežēlības skauts Bet kaķis mierīgi stāvēja Kā gadsimtiem stāvējusi sfinksa Nododams man neaptveramo naida simfoniju Es slīku tā asiņu jūrā Gar acīm kā mēmais kino garām slīdēja cietušā dzīve grūtā Atjēdzos asaru pilnām acīm Viens šķūņa četrās sienās Staigājošais rēgs bija izgaisis Es Nobijies un izmisis Tā sāpju strautā izmircis |
| (07.10.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |