Vai tiešām viss jau bijis?
Gan kvēla mīla, skaļas nievas,
Gan slavēta, gan pelta,
Gan saprasta, gan nesaprasta, pārprasta.
Tik kurzemnieces spītā vienmēr deguns mākoņos.
Viss jau ir bijis-
Sava laime, sava nelaime un sava sāpe.
Kā teica draugs:
- Mūžš mums jau nodzīvots-.
Vai strīdēties ar likteni?
Jeb klusā padevībā dienas vadīt? |