| Mani vārdi ir lopi Kuri drīz uz lopkautuvi tiks vesti
 Bet tiem nav bail
 Nav izmisuma rūķis sabiedējis
 Vārdi zem dzīvajiem asmeņiem
 Gulsies ar stāvošiem locekļiem
 Un smaidu līdz kāvēju pakaušiem
 Pirms pirmajiem griezieniem
 Laidīs laimības gāzes
 Tā reibinot tukšpaurīgos slepkavas
 Kuri dzīvē kust bez niecīgākās artavas
 Kā līgumu ar velnu parakstījuši
 Tā visus punktus izpildījuši
 Dvēseles jau sen nodevuši
 
 Griez mūs!
 Osti mūsu gāzes!
 Jūti laimību ?
 Griez!
 Griez!
 
 Pirmās asinis tik skaistas
 Kā seši simti sešdesmit sestā neģēļa lauztais spārns
 Tik ne balts, bet spilgti sārts
 Kāvējs apjūk, bet slaktiņu, daiļo asiņu skauts, turpina
 
 Tavs darbs bezjēdzīgs,
 Jo miruši mēs būsim
 Daudz dzīvāki
 Griez dziļāk!
 
 Laimības gāzēs lopi krīt
 Dzīvīgi un no jauna uz kautuvi vesti
 Tie atkal būs rīt
 |