 (www.feini.lv) |
| LeaveAtThe10 : Mērķis. |
| Cilvēku pilns autobuss, visjaunākais modelis, taču tas neatšķiras no pārējām metāla kārbiņām ar sēdekļu rindām. Pēdējā rinda brīva, tikai es - viena uz eleganti zilajiem krēsliem, kas rindā savienoti veido garu sēdekli. Mūzika, kas šķietami klusi skan, ar pasažieru nemitīgjām pļāpām un pliekanajiem jokiem sajaucas, radot mulsumu kādam pasažierim, kas cenšas saklausīt autobusā skanošo radio. Vilciens, kas apturējis vienmuļo autobusa gaitu, aizklumburē gar autobusa vējstiklu, neatstājot ne miņas par savu eksistenci. Automašīnu straumes plūst gar autobusa sāniem veidojot nezināmus līkločus starp mašīnu rindām. Autobuss pietur pieturā, un cilvēku masas ieplūst lielaja bleķa kārbā aizņemot vairāk un vairāk sēdvietu. Tikai ziņkārīgā acss novērtēs jaunpienācējus un ar bravūrīgu cerību tie nodomās to pašu, ko es: "Apsēdies kaut kur citur!" Koki un pļavas iet atpakaļ savu gaitu, bet tā jau tikai ceļabiedriem liekas. Nepārvarama garlaicība valda visapkārt, un jaušma cerība sitas galvā - Kad galapunkts būs klāt? Vēl jābrauc stunda vai pusotra, un tad vēl jāsasniedz tas mērķis dēļ kā mēs visi autobusa kompanjoni esam šeit sapulcējušies. Domājot par šiem niecīgajiem ikdienas pārbaudīumiem es saprotu, ka autobusa motors rūc un tam ir gluži vienalga par tiem, kas šēž krāsainajā metāla konstrukcijā, jo tā mērķis ir galapunkts. |
| (19.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |