 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Ir sirdī vieta |
| Ir mūsu sirdīs vieta skumjām, sāpēm. Pat cietsirdīgas domas reizēm mīt... Vis atkarīgs no katra gribas, slāpēm, Tai bijušajā - sevi atpazīt. Ir atmiņa - kā laika dzirkles asas, Un apturēt neviens to nevarēs. Tā uzdāvina lāsi laimes rasas, Bet asmens - dvēseli jau uzšķērē. Tik bezrūpīgi reizēm mūsu sapņi, Ko skatām it kā brīnumpasakas... Bet nepiepildās, cerības tik atnes... Un izzied pavasari, vasaras. Mēs spējam veidot nākotni kā mālu, Ir katram iespējas to izmainīt. Bet bijušais – kā ledājs cietais, sāļais - Tas prot vien stiprāk sasalt, stindzināt... Varbūt, lai sirdīs uzplēšas mums rētas, Un mūsu dvēseles lai sadalās? Vienalga spēka nav, kas kādreiz spētu Mūs atbrīvot no viena – atmiņas. Ja neprotam mēs ārstēt sāpes savas, Kas jādara, lai nenāktos mums ciest? Vai aizmirst visiem? Cita ceļa nava? Tad dzīve pazudīs – to neatgriezt... 06.09.2009 |
| (07.09.2009) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |